Šajā gada laikā un vispārīgi dzīvē daudzi saskaras ar stresu. Galu galā, neviens no mums nevar aizbēgt no darbiem, rēķiniem un citām ikdienas nepatīkamajām lietām. Bet, ja mēs visi zinātu, cik lielā mērā mūsu raizes un bēdas ietekmē mūsu ādas izskatu un sniegumu, mēs nekad neatļautu stresam pārņemt sevi.
Zinātne par to, kā stress sagrauj tavu ādu.
Akne
Kādreiz esi ievērojusi, ka brīžos, kad jūties stresaina, parādās kāda pūtīte? Izrādās, ka tā nav maģija, bet zinātne!
Mūsu endokrīno sistēmu veido dziedzeri, kuri izvada visu veidu hormonus. Kad esam pārlieku emocionāli saspringti, mūsu dziedzeri darbojas un izdala vairāk hormonus, piemēram, kortizolu, kas ir tieši saistīts ar tauku dziedzeriem. Tas izbojā citu hormonu līdzsvaru un ādas taukainība palielinās, kā rezultātā rodas pinnes un pumpas.
Esošās ādas problēmas pasliktinās
Stress arī izjauc balansu starp labajām un sliktājām baktērijām organismā. Kad šī mikrobioma ir traucēta, aknes izraisošas baktērijas paliek aktīvākas, kas ne tikai veicina jaunu pūtīšu veidošanos, bet arī saasina jau esošo piņņu stāvokli.
Ekzēma, psoriāze un citas ādas slimības, kas iepriekš jau ir bijušas, pastiprinās stresa laikā. Hormons kortizols ir atkal vainojams pie tā, jo tas sagrauj imunitāti, atstājot ādu vairāk ievainojamu.
Sausums
Stress ne tikai izsūc dzīvību ārā no mums, bet pētījumi pierāda, ka tas arī izsūc no ādas dabisko mitrumu. Tas traucē hialuronskābes ražošanu, kas noved pie sausas ādas.
Grumbas un priekšlaicīga novecošana
Stresa izraisīto problēmu sarakstu varam papildināt ar kaut ko, kas var mūs uztraukt vēl vairāk – priekšlaicīgas novecošanas pazīmes, piemēram, grumbas, apjoma zudums, blāvums.
Mūsu DNS sastāvā ir telomēri, kas aizsargā mūsu hromosomas, un jo īsāki tie ir, jo ātrāk mūsu šūnas izjūk vai nomirst. Cilvēkiem, kuri ir pakļauti stresam, ir īsāki telomēri, kas nozīmē, ka āda nespēj uzlaboties un atjaunoties, ko jauneklīga āda spēj.
Un šeit atkal parādās kortizols. Šis hormons (kurš, kā iepriekš minēts, stresa ietekmē izdalās vairāk) kaitē kalogēnam, kas saglabā ādu stingru un jauneklīgu.
Kā mēs ar savu rīcību pasliktinām situāciju
Hormoni nav vienīgie, kas vainojami pie tā, ka āda izskatās slikti stresa ietekmē. Izrādās, ka mēs paši arī esam vainīgi. Kad esam nemierīgi un dusmīgi, mēs apzināti vai neapzināti darām lietas, kas kaitē ādai.
Slikti ēšanas un dzeršanas paradumi
Kad dzīvē neiet viegli, mēs parasti nesniedzamies pēc ūdens glāzes. Mēs ikdienā remdējam slāpes un izmisumu ar kafiju vai saldiem dzērieniem. Tātad mēs netikai nepietiekami patērējam ūdeni, bet arī piepildam sevi ar dehidrējošiem dzērieniem.
Daudziem no mums vakara rituālā ietilpst viena vīna glāze, bet alkohols iztukšo ādu no šķidrumiem, kas ilgtermiņā var ievērojami palielināt grumbu veidošanos. Sniegšanās pēc alkoholiskiem dzērieniem stresa laikā var arī radīt iekaisumus, kā arī saasināt esošās ādas problēmas, piemēram, psoriāzi.
Cukura un augsta glikēmiskā līmeņa saturoši produkti var izraisīt insulīna līmeņa paaugstināšanos, un iekaisums liek mūsu sistēmai izdalīt fermentus, kas noārda kolagēnu un elastīnu. Tas noved pie grumbu veidošanās un citām novecošanās pazīmēm. Stress pats par sevi arī paaugstina insulīna līmeni asinīs, tāpēc sniegšanās pēc saldumiem šajā laikā ir divkārši slikta ideja.
Vaibstīšanās
Stresa laikā mēs mēdzam saraukt pieri, kost lūpā vai veidot citas sejas izteiksmes pat neapzinoties to. Galu galā, tas var novest pie paliekošām līnijām uz pieres, ap acīm un lūpām.
Žokļa saspiešana, kas parasti nav cilvēkiem zināma, ir vēl viena sejas izteiksme, ko taisām, kad esam noraizējušies. Tas stiprina vienu no vaiga muskuļiem, kas ar laiku var mainīt sejas formu – tā paliek vairāk četrstūraina un sejas apakšdaļa paliek platāka.
Mēs aizmirstam, kā jāelpo
Nekas mums neliek tā aizturēt elpu kā stress. Kad esam saspringti, mēs bieži īslaicīgi apturam elpošanu, kā arī dažreiz ieelpojam ļoti īsi un sekli.
Tā ir problēma, jo ādas šūnas ir atkarīgas no skābekļa, un skābeklis visefektīvāk nokļūst ādā, kad veicam dziļas ieelpas. Dziļa elpošana veicina asinsriti, kas palīdz ādai (nemaz nerunājot par sirdi un plaušām) uzņemt skābekli, kas ir ļoti svarīgi. Tas arī uzlabo organisma dabīgo spēju izdalīt toksīnus, piemēram, ogļskābo gāzi, kas citādāk var pasliktināt mūsu imūnsistēmu un arī ādas šūnas.
Nepietiekams miegs
Visas mūsu rūpes un bažas liek mums naktī grozīties un drastiski pasliktina miega kvalitāti.
Miega trūkums var izraisīt šķidruma uzkrāšanos zem acs zonā, kas noved pie aizpampušām acīm.
Mēs nevērīgi kopjam ādu
Pēdējā lieta, ko vēlamies darīt, kad esam pilnībā izsmeltas, ir rūpēties par ādu. Tad mēs izlaižam kādu no ādas kopšana soļiem vai arī pilnībā visu rituālu, kas beigās noved pie pūtīšu veidošanos un citām problēmām papildus tām, ko rada stress. Nevīžīgs izskats arī rada mums papildus stresu.
Kā cīnīties pret stresu
Galīgā atbilde atrodas, protams, ārpus ādas. Nosaki stresa cēloni, atrisini to un izbeidz to. Bet mēs jau visi zinām, ka to teikt ir vieglāk nekā izdarīt – dzīve reizēm kļūst stresaina, un progress prasa laiku. Bet, ko darīt ar ādu? Ir mazāki, vieglāki soļi, ko varam veikt, lai katru dienu pārvaldītu stresu un ierobežotu tās ietekmi uz mūsu ādu (un citām ķermeņa daļām).
1.Uzraksti to uz lapiņas un izmet
Izmet savu stresu ārā. Nopietni. Apstrādāt savas domas kā fiziskus priekšmetus, uzrakstot tos uz papīra un pēc tam izmetot ārā, patiešām palīdz samazināt stresu. Turklāt, savu domu pierakstīšana var ieviest galvā kārtību, kā arī organizēta domu un sajūtu vizualizēšana var palīdzēt problēmas risināt vienu pa vienam.
2. Apstājies un izbaudi ziedu smaržu
Zinātnieki Japānā atklājuši, ka, ostot ziedu un citu augu smaržu, var samazināt stresa līmeni. Piemēram, lavanda palīdz izraistīt miegu, priežu smarža mazina stresu un vaniļas pupiņas uzlabo garastāvokli. Tātad, turi mājās svaigu ziedu pušķi, iededz aromātisko sveci vai izvēlies ēteriskās eļļas, lai ieelpotu ceļu uz mierīgāku prāta stāvokli.
3. Elpo dziļi
Runājot par ieelpošanu, tas var būt visvienkāršākais veids, kā samazināt stresa līmeni. Dziļa un lēna elpošana var nomierināt mūs un trenēt ķermeni, lai tas neražo tik daudz stresa hormonu. Tātad, elpošanas vingrinājumi ir ļoti nozīmīgi.
4.Guli, bet naktī
Kā jau minēts iepriekš, stress mums liek gulēt mazāk, bet rada vēlmi mums nosausties uz brīdi pa dienu. Dariet visu iespējamo, lai izvairītos no gulēšanas pa dienu, lai naktī varētu gūt labākas kvalitātes miegu. Tas ir, kad prāts un ķermenis uzlādējas. Atceries, pietiekami labi neizguļoties, stresa līmenis paaugstinās, kas papildina iepriekš esošo stresu.
Lai palīdzētu dziļi iemigt, mēģini nelietot tehnoloģiju ierīces (telefons, dators, televizors) stundu pirms gulētiešanas, nelieto kofeīnu pēc pusdienas laika un nedzer alkoholu pirms gulēšanas.
5. Vienkārši saki nē
Pārāk daudz, ko darīt, un pārāk maz laika? Ar darbu, draugiem, ģimeni un citām lietām, mūsu pienākumu nasta kļūst pārāk smaga. Tik un tā mēs pieķeram sevi sakot “jā” visiem piedāvājumiem un sociālajiem pieprasījumiem, kuriem vispareizāk būtu tomēr atteikt. Mācīties teikt “nē” visiem nevajadzīgajiem pasākumiem var palīdzēt mazināt stresa slodzi, dod mums vairāk laiku un pat veido pašapziņu. No sākuma tas šķiet grūti – varbūt mēs baidāmies no konflikta, noraidīšanas vai no tā, ka palaidīsim garām ko interesantu – bet pamēģini to vienreiz vai divreiz un tu jutīsies atbrīvotāks!
beautyexpert.lv 